svētdiena, 2011. gada 21. augusts

Plūmju kūciņas vai pīrāgs

Tagad ir pienācis īstais plūmju laiks. Turklāt, kā vienmēr gadījumos, kad dārzā ir plūmju koks un sākas sezona, rodas jautājums - ko ar to milzīgo plūmju apjomu iesākt? 


Tad nu lai top plūmju pīrāgs vai kūciņas!


Vajadzēs:
- 1 glāzi miltu
- 1 glāzi mandeļu (sablenderēt vai sasmalcināt ar lielo virtuves nazi)
- 1 tējkarote cepamā pulvera
- 110 grami saldā krējuma
- 3/4 glāzes cukura
- 2 olas
- 1/3 glāzes augu eļļas
- 8 prāvas plūmes
- pēc garšas izjūtām - 1/2 tējkarotes kanēļa un vaniļas
- 8 cepamtrauciņi (ramekins)
Pagatavošana:
- Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem.
- Nomazgā plūmes, sagriež tās uz pusēm, izņem kauliņus.
- Vienu pusīti noliek malā, otru - sagriež vēl 4 daļās.
- Samaisa miltus ar cepampulveri un kanēli pēc vēlēšanās.
- Sakuļ sviestu ar cukuru, pa vienai pieliek klāt olas, pēc tam eļļu (es to visu daru blenderī).
- Pie šīs masas pievieno miltus, visbeidzot klāt liek mandeles un visu rūpīgi samaisa.
- Gatavajai mīklai pielikt klāt sagrieztās plūmju daļiņas.
- Mīklu sadala pa 8 cepamtrauciņiem, virsū uzliek plūmju pusītes.
- Šaut iekšā cepeškrāsnī uz 25 minūtēm, piesekot līdzi un ņemt laukā, kad kļūst brūni.
Ļaut atdzist un ēst nost :)


Šo pašu mīklas daudzumu var izmantot, lai izceptu lielu pīrāgu, tikai plūmju pusītes tad saliek šķērseniski pa cepamformu. Lielo pīrāgu jācep 30 vai 40 minūtes, atkarībā no cepeškrāsns. 


P.S. Šo recepti var variēt un plūmju vietā izmantot persikus vai bumbierus.

trešdiena, 2011. gada 10. augusts

Tomātu salāti ar kinzu un sezama sēkliņām

Kamēr vasara vēl nav galā un no laukiem un dārziem regulāri tiek piegādāti siltumnīcu tomāti, tie ir jāliek lietā.
Salātiem vajadzēs:
- gardus tomātus
- nelielu saišķīti kinzas
- ēdamkaroti sezama sēkliņu
- sāli un piparus pēc garšas un olīveļlu

Sēkliņas uzsilda uz nelielas uguns, tomātus nomazgā un sagriež daivās, sīki sagriež kinzu. No Amerikas draudzenes nāk ieteikums kinzu un citus garšaugus ērti smalcināt nevis ar nazi, bet gan ar šķērēm.
Un tas arī viss - pielejam eļļu, pieberam sāli un piparus. It kā elementāri, tomēr tas ir lielisks piemērs tam, ka pat pavisam vienkārša sastāvdaļa pilnībā maina ierasto ēdiena garšu. 

otrdiena, 2011. gada 2. augusts

Krāsnī cepti kartupeļi ar kinzu





Vasarā, kamēr jaunie kartupeļi vēl nav pārvērtušies par vecajiem kartupeļiem, tie daudzās mājās ir ēdiens numur viens. Kartupeļi ir arī viens no tiem dārzeņiem, kurš izmantojams miljons dažādos veidos, kā zināms, pat atliek to tikai citādāk sagriezt un tas jau maina savu garšu.


Vajadzēs:
- 1 kilogramu jauno kartupeļu
- nelielu kinzas saišķīti
- 3 ēdamkarotes olīveļļas
- sāli un piparus pēc garšas

Pagatavošana:

- uzsildīt cepeškrāsni līdz 200 grādiem
- kārtīgi nomazgāt kartupeļus, salikt bļodā, apliet ar eļļu, uzbērt sāli un piparus un visu samaisīt
- izlikt cepampapīru dziļajā kvadrātveida formā, rūpīgi salikt kartupelīšus vienu pie otra
- likt iekšā krāsnī un cept 55 minūtes
- sīki sagriezt kinzu un samaisīt ar jau saceptajiem kartupeļiem


Kinzu var aizvietot ar pētersīļiem un zaļajiem lociņiem vai dillēm. Starp citu, jaunie kartupelīši, kas samaisīti ar dillēm un sviestu, rada smaržu, kas ļoti atgādina sēņu mērci.


Labu apetīti :)


piektdiena, 2011. gada 29. jūlijs

Maizītes ar puraviem un DorBlue sieru




Maizītes ir īsts glābējs visos laikos un visās situācijās - tad, ja šausmīgi gribas kaut ko garšīgu (bet neko sutināt un sautēt nav spēka vai vēlēšanās) vai tad, ja saņem telefona zvanu no draugiem, kas saka - pēc 30 minūtēm nāksim ciemos, vai drīkst? Un tad tu kā Mārtiņš Rītiņš atver leduusskapi, kurā nekā nav, un izvelc ... DorBlue sieru, puravus un sāc gatavot.




6 maizītēm vajadzēs:
- 1 puravu
- eļļu cepšanai
- 100 grami DorBlue siera
- 6 šķēlītes baltmaizes
- sāli un piparus pēc garšas



Pagatavošana:
- sasildam cepeškrāsni uz 180 grādiem
- sagriežam ripiņās puravu, apcepam eļļā uz lēnas uguns, uzberam sāli un piparus
- uzliekam maizi uz cepampapīra, uz tās izkārtojam apcepto puravu un virsū uzberam DorBlue sieru
- cepam kādas 3-4 minūtes
- pasniedzam siltas



Šīs receptes iedvesma nāk no šejienes, tomēr esam to nedaudz koriģējušas atbilstoši savām vēlmēm. 

Labu apetīti!

ceturtdiena, 2011. gada 28. jūlijs

Kitchen















2007.gada vasarā devāmies nelielā ceļojumā uz Palangu kopā ar draugiem. Ieradāmies vēlu un izbadējušies, paklaiņojām pa ielām - visas ēstuves bija slēgtas. Nolēmām - izsalkums ir tik liels, ka esam gatavi paēst arī viesnīcas restorānā. Iegājām restorānā, iekārtojāmies, bet pie mums steidzās satraukta viesmīle, kas jau pa gabalu sauca - 'no, no, chicken no work!'. Kopš tās reizes mūsu kompānijā jebkura 'kitchen' ir 'chicken'. Tā arī palikām badā.

Savukārt šis stāsts būs pavisam citādāks - par chicken  kitchen, kas ne tikai vienkārši strādā, bet strādā tā, ka tu kā Fausts esi gatavs teikt - mirkli, esi skaists, jel apstājies!

Dzīvot skaistāk nozīmē ne tikai skaisti saimniekot, bet arī iziet no mājām, lai skaisti pabūtu kopā ar saviem mīļajiem un izbaudītu citu gatavotu ēdienu. Tā mēs nonācām jaunatvērtajā KITCHEN, kur paralēli sarunai ar šefpavāru Kārli baudījām viņa gatavotos ēdienus, kas īsā laikā ir izpelnījušies uzmanību gan Latvijā, gan ārpus tās (pēc mums pie viņa ieradās filmēšanas grupa no Ukrainas TV). Šī bija intervija par ēdienu, mīlestību un kaisli pret savu darbu, kas nebūt nav tik romantisks, kā mēs to iedomājamies.



Cik gadus tu jau gatavo ēdienu profesionāli?
Nu jau piecus ar pusi gadus.

Kur tu esi mācījies?
Es mācījos Sanfrancisko, Kalifornijā Le Gordon Bleu, un tad kā māceklis strādāju 2 Michelin zvaigžņu restorānā Aqua. 


Kā varētu aprakstīt tavu gatavošanas stilu?
Es teiktu – tā ir ikdienas stila ēdināšana ar mīlestību.

Kas, tavuprāt, ir veiksmīga restorāna noslēpums?
Pats galvenais ir būt lepnam par to, ko tu dari. Darīt to mīlestības, nevis naudas dēļ. Lai katram darbiniekam, sākot ar trauku mazgātāju un beidzot ar pavāriem un viesmīļiem, patiktu te atrasties un darīt to, ko viņi dara. Jo restorānu bizness ir ļoti smags darbs, ilgas darba stundas un tev ir jāmīl tas, ko dari. Cilvēkiem liekas, ka viņi atvērs restorānu un tas būs tāds romantisks, viegls darbs. Tas tā nav – ēst gatavošana ir ļoti, ļoti smags darbs, apdegumi, ilgas darba stundas.

Kas šobrīd ir tavs mīļākais ēdiens?
Pašlaik man patīk Kaukāza, Austrumu ēdieni, Gruzijas virtuve. Vispār manas izvēles ietekmē laiks – kad ārā ir silts, ļoti negribas ēst kaut ko smagu. Mani mīļākie ēdieni ir ielas ēdieni, kam ir ļoti spēcīgas garšas. Un es cenšos savā virtuvē šīs vienkāršās lietas padarīt izsmalcinātas.

Ja tu izej ēst ārpus mājām, kurp to Rīgā dodies?
Es eju uz Food Box, kur pasniedz autentisku turku ēdienu. Man ir respekts pret Istabu – viņu stilu un pieeju. Ja es patiešām vēlos uz kādu atstāt iespaidu, es viņus aicinu pie sevis uz mājām un gatavoju pats.

Vai ir kāds šefpavārs, ko tu vari nosaukt par savu elku?
Tās varbūt būs klišejas .... Anthony Bourdain – es lasīju viņa autobiogrāfiju, viņam bija tāds rokzvaigznes dzīves stils, šausmīgi foršs. Thomas Keller ... Peter Armalino – viņš bija man kā brālis, kā pats šausmīgākais, nežēlīgākais brālis, kāds vien ir iespējams, tomēr es viņu mīlu! Viņš man mēdza teikt – Dievs tev ir devis rokas, lai tu tās apdedzinātu, un es esmu tavs Dievs! Gordon Ramsey – viņš ir lielisks piemērs tam, kā cilvēks sāk no pašas apakšas un kļūst slavens.

Kā tu novērtē, vai latvieši ir gardēži?
Šis ir ļoti interesants laiks, kad Latvijā atvērt restorānu. Latvieši ir daudz kur bijuši, daudz redzējuši, viņi atgriežas šeit un viņiem ir samērā augstas prasības. Es teiktu, ka Latvijas ēdāju sabiedrība ir visnotaļ prasīga, ir liels izaicinājums pagatavot tā, lai viņi būtu apmierināti. Mans personīgais mērķis ir šeit ieraudzīt jaunus cilvēkus, divdesmitgadniekus un šajā ziņā šī vieta tam ir ideāli atbilstoša.

Kāda ir Kitchen koncepcija?
Tā ir atvērta virtuve ar elegantu atmosfēru, ikdienišķu vidi, enerģiju. Tas ir tāds nepiespiests komforts. Mēs esam atstājuši virtuvi atklātu, lai cilvēki redz, kā mēs strādājam – te ir pat divi krēsli nolikti, lai var piesēst un pavērot – mums visdrīzāk nebūs laika pļāpāt, bet mūs var pavērot.  Tāpat mēs gribam redzēt, kādas ir cilvēku reakcijas uz ēdienu, ko viņi saka. Mēs gribam nojaukt robežas, veicināt uzticību. Ēdiena ziņā virtuve ir starpkontinentāla, mēs cenšamies latviskot pasaules ēdienus. Pievēršamies filozofijai, ka ēdieni ir tikai sezonas, svaigi. Tepat blakus ir Centrāltirgus, nakts tirgus – mēs te iepērkam dārzeņus. Cenšamies zivis, gaļu pirkt, cik nu tas ir iespējams, no pašmāju audzētājiem. Tāpēc mums nav garneļu, kas nekad nebūs svaigas, bet ir zandarts un asaris. Cik vien iespējams kontrolēt, gribam visu dabīgu, ekoloģiski tīru, lai gan Latvijā tas nav nekāds īpaši liels izaicinājums.


Cik cilvēku strādā Kitchen virtuvē?
Mums ir 3 brīnišķīgi, lojāli trauku mazgātāji. Sergejs ir mūsu sous-chef, kas paralēli ir arī ļoti talantīgs mūziķis un Raw Garden šefpavārs. Tad vēl ir Uģis, kas nav profesionāls pavārs, tomēr nāk ar milzīgu iedvesmu un mīlestību pret savu darbu. Viņš pēc darba dodas mājās, nopērk sastāvdaļas un visu to pašu gatavo vēl arī draugiem. Zvana man nakts vidū un jautā – kā tur bija tie tomātu-arbūza salāti jātaisa? Es viņam saku – vecīt, ko tu ņemies, es guļu! Mums vajag vēl vienu cilvēku, kas būtu pieredzējušāks. Tāpēc mēs esam vaļā 6 dienas nedēļā, jo ir vajadzīgs arī drusku atpūtas.

Kā ir ar vīnu piedāvājumu? 
(atbildēja Laura, restorāna vadītāja) Mums te ir pa bišķītim no visa, no katras valsts, katra reģiona, no katras cenu kategorijas. Paši ievedam īpaši izvēlētus vīnus no Argentīnas, Vācijas un Itālijas. Visi vīni, kas ir pieejami šeit, ir pieejami arī Garage un Ostas skatos. Tos pārdodam arī līdzņemšanai par ½ cenas.


Tu iepriekš teici, ka ēdienkarte būs mainīga?
Jā, tā būs sezonāla un turklāt plānojam, ka mainīsim to katras 6 nedēļas-2 mēnešus. Mums ir ļoti maza ēdienkarte, lai viss būtu pārdomāts un svaigs. Katru dienu ir kāds īpašs dienas ēdiens. Un mēs skatīsimies, ar laiku kaut ko ņemsim nost, bet, ja cilvēki prasīs - kur palika, iespējams, atgriezīsim to ēdienkartē.

Jums ir arī īpaša veģetāriešu ēdienkarte?
Jā, mēs saprotam, ka veģetārieši negrib vienkārši ēst otrā ēdiena piedevas. Visas mūsu zupas ir bāzētas uz dārzeņu buljona. Mums tāpēc vienmēr ir īpaši padomāts par veģetāriešiem.

Kamēr, piemēram, Itālijā ir restorāni, kuri ir atvērti jau 100 gadus, Latvijā vidēji tie tiek slēgti pēc 2-5 gadiem. Kādu tu paredzi Kitchen dzīves ciklu?
Man liekas, ka tas ir normāli – mēs savas karjeras paši dzīves laikā nomainīsim 10-15 reizes. Šodien dominē ātrums, uzmanības centra maiņa no vienas lietas un otru. Un šeit ir ļoti kritiska ēdāju sabiedrība. Tai pat laikā, piemēram, Ņujorkā vai Sanfrancisko ir 96% iespējamības, ka restorāns bankrotēs. Lai uzturētu veiksmīgu restorānu, ir jāiegulda darbs, ļoti, ļoti smagi jāstrādā, neatslābstot ne mirkli. Ir jābūt ar kaisli, mīlestību pret šo lietu, kā tas ir arī, piemēram, Botanica, Vincentā, Aragatā. Un ir jābūt ar konstantu kvalitāti. Tavi klienti tevi izaicinās. Tāpēc tas nav darbs, tā ir māksla. Tu visu laiku mācies. Tāpēc labos vecās skolas restorānos ir pieņemts, ka tu sāc no pašas apakšas, tīro katlus un krāsnis, līdz nonāc līdz pašām augšām. Un tad vienā brīdī tu atkal pamaini savu darba vietu, no šefpavāra citā restorānā pastrādā par dārzeņu griezēju, lai nezaudētu prasmes. Vispār labākās virtuves prakses ir bāzētas Francijas militārajā sistēmā.





 
Un visbeidzot - Kārli, kāpēc tu esi šeit, Latvijā, nevis ASV - visu iespēju zemē?
Manas saknes ir šeit. Es nāku no ļoti patriotiskas ģimenes. Pirmo reizi es te ierados 1998.gadā, tad 5 gadus nostrādāju tūrisma jomā. Tomēr sapratu, ka es it kā dzīvoju Latvijā, tomēr komunicēju tikai ar tūristiem, palieku ārpus šīs kopienas. Atgriezos. Tad mani uzrunāja Mārtiņš Sirmais, iepazīstināja ar cilvēkiem, palīdzēja integrēties šajā kopienā un iedeva restorānu māja, kurā gatavot. Es domāju, ka šeit, Latvijā, man un citiem ir divreiz vairāk iespēju, nekā jebkur citur. Tāpēc man ir skumji, ka cilvēki brauc prom.

****
Mēs novērtējām arī KITCHEN draudzīgumu bērniem - ir pieejams bērnu krēsliņš, virtuves un personāla telpas ir noslēgtas tā, lai mazais rakaris tur neiemaldītos, ārpuses terasei gan trūkst saulessargu un tā nav norobežota no stāvlaukuma, līdz ar to ir jāuzmanās. Galdi ir stabili, bērniem droši. Sestdienu rītos ir brokastis, kas esot īpaši draudzīgas ģimenēm ar bērniem.

*******
Cenu kategorija: biznesa pusdienas - 2.90 Ls; uzkodas vidēji 3 Ls, pamatēdieni - 5.60-9.90 Ls, zupas 2.60 Ls; saldais pēc šefpavāra iedvesmas 2.70 Ls. 

******
Dzīvot skaistāk ēda: Svaigo siera kūku ar melleņu mērci


Dzīvot skaistāk ēda: Pašcepto maizi ar avokado/cukini/kinzas mērci



Dzīvot skaistāk ēda: Auksto biešu zupu


Dzīvot skaistāk ēda: Steiku ar jaunajiem kabačiem, gailenēm, Mangold bietēm un ledus vīna mērci


P.S. Nākošmēnes mēs dosimies uz kādu no Kārļa ieteiktajām vietām Rīgā un ziņosim par to, kā mums gāja. 


trešdiena, 2011. gada 20. jūlijs

Vēja kūkas



Par vēja kūkām ir dzirdēti dažādi stāsti - kādam tās cepot ir bijusi jāpavada nakts, vēl cits esot uzsitis roku tikai ar trešo reizi. Visi tomēr no savas pieredzes zinām, ka vēja kūkas jebšu vecrīgas kafejnīcās un konditorejās rada drīzāk vilšanos, nevis agrīno prieku, tāpēc labāk iemācīties tās taisīt pašiem - tas nemaz nav tik grūti.


Sākam ar to, ka ieslēdzam cepeškrāsni, lai pamazām sildās uz 180 grādiem.


Vispirms gatavosim pildījumu, kuram vajadzēs
- 150 gramus biezpiena
- 150 gramus rikotas
- 1.3 glāzes cukura
- 1.8 tējkarotes vaniļas cukura
- 1.2 glāzes saldā krējuma

Pagatavošana - visu samaisa ar blenderi, līdz sanāk viendabīga masa; ieliek ledusskapī.


Mīklai vajadzēs:
- 1.4 glāzes ūdens
- 1.4 glāzes piena
- 55 gramus saldā krējuma
- 2.5 olas
- Šķipsniņu sāls
- Šķipsniņu cukura
- 1.2 glāzes miltu
- 25 gramus pūdercukura
* vajadzēs arī cepampapīru

Pagatavošana -
  1. Uzvārīt ūdeni, pienu, sviestu, cukuru un sāli katlā ar biezu dibenu
  2. Piebērt miltus un fiksi maisīt, kamēr mīkla nesāks atiet nost no katliņa malām
  3. Pārlikt mīklu bodā, pielikt olas pa vienai, rūpīgi samaisīt - mīkla gatava
  4. Pārlikt mīklu kulinārijas špricē un izspiest aplīšus 3 centimetru diametrā uz cepampapīra, kas izlikts uz cepešpannas. Ja nav kulinārijas šprices, var droši izmantot tējkaroti
  5. Cept 18 minūtes vai kamēr mīkla piepacelsies un kļūs brūnīga
  6. Izņemt no cepeškrāsns un ļaut atdzist
  7. Sapildīt ar krēmu un no augšas apbērt ar pūdercukuru. 
Vislabāk vējakūkas garšos aukstas klāt pie tējas, tāpēc līdz pasniegšanai tās vajadzētu turēt ledusskapī.

Zemeņu un Ķīnas persiku kompots ar piparmētrām



Dažreiz tik ļoti centies atgriezt to bezrūpību un prieku, ko atceries no bērnības vasarām laukos, bet tas nekādi neizdodas - cilvēka prāts darbojas vismistiskākaos veidos. Atmiņas mūs neklausa, bet pašas atnāk tad, kad vismazāk sauktas - caur sen aizmirstām skaņām, smaržām un garšām. Auksts kompots atgādina karsto siena laiku, kad talciniekiem un lielākajiem palīgiem - bērniem - tika nestas pusdienas uz pļavu.

Zemeņu un Ķīnas persiku kompotam ar piparmētrām vajadzēs
- 2 litrus ūdens
- Saišķi piparmētru
- 2 Ķīnas persikus
- 7 zemenes
- Cukuru pēc garšas

Pagatavošana - 
  1. Nomazgāt zemenes un nogriezt zaļās lapiņas
  2. Nomazgāt persikus un sagriezt tos šķēlītēs
  3. Nomazgāt piparmētras un noplēst lapiņas
  4. Visu salikt katlā, pievienot cukuru pēc sajūtām
  5. Ļaut uzvārīties, noņemt no plīts un kompotu atdzesēt līdz istabas temperatūrai
  6. Ielikt ledusskapī uz pāris stundām, lai kompots sevī uzņem zemeņu un piparmētru smaržu.

P.S. Tā kā zemeņu sezona iet uz beigu pusi, tās droši var aizvietot ar ērkšķogām jebšu jāņogām.